Mobilā versija

Praktiskais Latvietis

Veselības pārbaude, ja atņemtas autovadītāja tiesības
Lai varētu vadīt transportlīdzekli un iegūtu vadītāja apliecību, jāiziet pirmreizējā veselības pārbaude. Kārtējā veselības pārbaude veselam cilvēkam jāveic ik pēc 10 gadiem, bet autovadītājam, kas pārvadā citus cilvēkus, tā nepieciešama biežāk – reizi piecos gados, savukārt 60 gadu vecumu sasniegušam autovadītājam veselības pārbaude jāveic reizi trīs gados. Pirmstermiņa veselības pārbaude nepieciešama personām, kurām autovadīšana aizliegta (atņemtas tiesības), jo vadītājs pie stūres bijis alkohola reibumā, narkotiku, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 422. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic īpaša ārstniecības iestādē izveidota specializētā medicīniskā komisija. Kā informē Narkoloģiskā palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane, pērn pirmstermiņa veselības pārbaude nodaļā, kas ir viena no apmeklētākajām šāda veida komisijām, veikta 202 transportlīdzekļu vadītājiem.

Kādas zivis, kad un kur drīkst makšķerēt
"Esmu pensionārs un gribu noķert kādu zivtiņu ēdienkartes papildināšanai, bet nezinu, kuras drīkst makšķerēt. Un ko darīt, ja noķeru nepareizo, aizliegto zivi? Kas jāievēro, lai tāds neprofesionāls makšķernieks kā es neiekultos nepatikšanās?" vēstulē žurnālam "Praktiskais Latvietis" jautā Jānis no Rīgas.
Makšķerēšanu un vēžošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1498, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, bet pēdējie grozījumi tajos veikti 2013. gada 8. janvārī. Agrāk Makšķerēšanas noteikumus atsevišķā brošūrā varēja nopirkt makšķerēšanas piederumu veikalos, taču tagad tādas iespējas nav. Noteikumi ir apjomīgi. Par būtiskākajiem liegumiem izklāstīts rakstā.
 
Maizes krāsns
Šķiet, elektrisko maizes krāsniņu vilnis ir pierimis, tur jau var izcept tikai smalkus našķus, tāpēc tagad atgriežamies pie pārbaudītām vērtībām. Diemžēl piespiedu pārrāvums malkas krāšņu būvniecībā bijis ļoti ilgs – vairāk nekā pusgadsimta garumā, un profesionālā pieredze gājusi ne tikai mazumā, bet arī zudumā. Latvijas Amatniecības kameras Krāšņu un kamīnu podnieku biedrības vadītāja vietnieks, amata meistars Andrejs Bogdanovs spriež, ka mūrēt daudzi vēl pieprot, taču maizes krāsnij nepieciešamas arī dažas specifiskas zināšanas. Rakstā doti rasējumi un padomi, kā to mūrēt.

Pret slimībām un kaitēkļiem
Agrā pavasarī, kamēr vēl necirkulē sulas, jāretina un jāveido augļu koku un krūmu vainagi, jāizgriež nokaltušie, bojātie zari. Jāapkopj sala, saules un grauzēju bojātās vietas, brūces jāapstrādā ar Lerānu un jāieziež ar potvasku. Uzreiz pēc apgriešanas augļu kokus var apstrādāt ar kādu no vara preparātiem. Ja stādījums ir jauns, veselīgs, dārzā nav novērotas slimības un ir veikti visi augu aizsardzības profilaktiskie pasākumi, iespējams, augļaugus nemaz nevajag smidzināt ar fungicīdiem. Tas jāizvērtē dārzniekiem pašiem.

Kartupeļu šķirņu piedāvājums
Sēklas kartupeļu tirdzniecība jau rit pilnā sparā. Ražas bija labas, var piedāvāt gana daudz, arī šķirņu daudzveidība ir liela. Nevajadzētu iegādi atlikt uz pēdējo brīdi, jo laba sēkla ik gadu ir pieprasīta, pavasarī pagrabi tiek iztukšoti strauji. Žurnālā sniegts apskats, kur var iegādāties sertificētu šķirņu kartupeļu stādmateriālu, kā arī raksturotas jaunākās šķirnes.

Aspirīns sirdij piemērotās devās
Laika gaitā atklājās: lai gan aspirīns ir labs pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju līdzeklis, tomēr, ilgstoši lietots, tas rada nevēlamas blaknes, tostarp saindēšanos, asiņošanu kuņģa un zarnu traktā, nieru funkciju traucējumus. Bet, medicīnas zinātnei attīstoties, noskaidrojās, ka mazākās devās aspirīna blaknes nav tik bīstamas, taču arī iedarbība ir cita – aspirīns labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
 
Variācijas par pankūku tēmu
Plānas, zeltainas pankūciņas, biezpiens, tomāti, zaļumi, kūpinātas zivis, vitamīniem bagāti dīgsti, žāvēti augļi, ogas, saldējums – tas viss lieliski iederas Lieldienu maltītē. Turklāt tās gatavošanā var iesaistīties gan lieli, gan mazi, šo notikumu padarot radošu un ģimenisku. Pārdesmit gadu ilga pieredze pankūku cepšanā ir kafejnīcas "Cope" īpašniecei Ingūnai Jātniecei, kura kopā ar vīru Oskaru Kambalu saimnieko Rideļu dzirnavās meža ielokā netālu no gleznainā Rideļu ezera Engures novadā.

Skriet pavasarī
Pavasarī saulīte liek mums vairāk kustēties un uztrauc arī ziemā uzkrātie kilogrami. Daba mostas, un daļa cilvēku grib mosties jaunai dzīvei. Te gan jāpiebilst, ka skrējēji iedalāmi divās grupās: vieni sākuši skriet vai atsākuši skriet pēc aukstā laika, citi skrējuši arī ziemā. Artis Drēziņš, žurnālists ar nopietnu maratonista stāžu, sniedz padomus, kā ģērbties skrējējam, lai nesakarstu un nenosaltu.

Diedzēsim enerģijai un spēkam
Kur ņemt spēku un enerģiju, lai uzveiktu pavasara nogurumu? Dārzeņos pavasarī vitamīnu kļūst arvien mazāk, lielveikalu augļos, kas lielākoties novākti negatavi un transportēti no tālām zemēm, to arī nav daudz, bet sēkliņu un graudu dīgstos koncentrējies viss spēks un enerģija. Laiks palodzi pārvēst par vitamīnu oāzi! Dīgstos ir vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, enzīmi un hlorofils. Diedzējumi palīdz radīt sārmainu vidi organismā, kas ir svarīgi, lai tas funkcionētu veselības režīmā. Regulāri lietojot, nostiprinās imūnsistēma, tiek aktivizēti vielmaiņas procesi organismā, stabilizēta nervu sistēmu, un palielinās enerģijas krājumi.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+